Ko es varu dot citiem? Kā lai es kalpoju Dievam un iekļaujos sabiedrībā tāds, kāds esmu? Šie bija tikai daži no jautājumiem, ko cits citam tieši vai netieši uzdeva nometnes „Izaicinājums 12” 16 dalībnieki un 30 darbinieki un asistenti. Ikgadējā nometne „Izaicinājums” šogad norisinājās 23.-30. Jūlijā, Spāres speciālajā internātpamatskolā.
Nometnes programmā bija iekļautas jau zināmas un iecienītas aktivitātes, tādas kā rīta slavēšana un vingrošana, dažādas darbnīcas un lekcijas, sporta spēles, koncerts un ugunskurs. Lekcijās tika aplūkotas aktuālas un intriģējošas tēmas. Vai cilvēkiem ar invaliditāti ir vieta kristiešu draudzēs un Baznīcā, kas reprezentē Kristus miesu? Kā es varu ikdienā sekot Kristum, esot riteņkrēslā? Kā ieplānot laiku atklātām un dziļām sarunām ar Dievu, un kā lai uzticīgi kalpoju Dievam ar tām personības iezīmēm, ko Viņš man piešķīris, neraugoties uz to, vai esmu introverts vai ekstraverts? Tikšanās mazajās grupās deva iespēju pārrunāt eksistenciālus jautājumus un padalīties ar citiem savā pieredzē. Brīvajā laikā dalībnieki varēja saņemt fizioterapeita pakalpojumu, apmeklēt individuālā koučinga nodarbības vai saņemt konsultācijas par tiesībām, ko viņiem paredz Latvijas sociālās labklājības likumdošana.
Dalībnieki iedvesmoja un motivēja cits citu, stāstot par saviem vaļaspriekiem un sasniegumiem. Sporta spēlēs dalībnieki, kuri ir starp labākajiem Latvijas sportistiem riteņkrēslā, mācīja, kā grūst lodi, mest disku un šķēpu. Daži apslēpti talanti atklājās arī, gatavojot skečus par Bībeles stāstiem.
Spēja citam citu atbalstīt un strādāt komandā kļuva izšķiroši svarīga ekstrēmajā naktī, kad tiešā nozīmē aci pret aci sastapāmies ar tumsu un nezināmo. 23.00 mēs devāmies meklēt zālē izbārstītas dažādu krāsu pērles. Turklāt vēl vajadzēja uzmanīties un sargāt citam citu no „vilka”. Galvenais uzdevums bija turēties, cik vien iespējams, kopā un vienotiem, jo katrai komandai bija tikai viens lukturītis. Vienai no komandām šis priekšnoteikums kļuva jo īpaši svarīgs, kad viena no komandas dalībniecēm apgāzās ar elektriskajiem ratiem. Pateicoties saskaņotam un rūpīgam komandas darbam, šī epizode kļuva par piemēru tam, kā Dieva draudzes locekļi ir gatavi palīdzēt cits citam. Visi veiksmīgi nonāca līdz vietai, kur ap 3 naktī uz austošās saules blāzmas fona tika uzņemta kopbilde.
Galvenā vēsts, kas skanēja cauri lekcijām un liecībām, bija, ka mēs visi esam cits citam vajadzīgi un katram ir kaut kas, ko dot citiem. Šajā nedēļā izzuda robežas starp cilvēkiem ar un bez invaliditātes, un katrs tika uzlūkots kā pirmkārt un galvenokārt personība. Lai nometne būtu izdevusies, visu ieguldījums bija vienlīdz svarīgs. Daži dalībnieki, kas piedalījās pirmo reizi, atzinās, ka nometne pārspējusi viņu gaidas, un tie, kas bija piedalījušies agrāk, teica, ka nometnē piedzīvotais rada viņos vēlēšanos atgriezties arī citugad. Viens no dalībniekiem apliecināja, ka šajā nometnē Dieva mīlestība, miers un prieks piepildījis viņa sirdi, kā vēl nekad, un viņš izlēmis pilnīgi atdot savu dzīvi Kristum. Mēs priecājamies kopā ar viņu un arī ar citiem, kuru sirdīs ir iedēstītas kādas jaunas sēklas. Lai šīs labās sēklas izaug par auglīgiem kokiem mūsu dzīvēs, un lai šajā nometnē piedzīvotais un iegūtais turpina kā ūdens apļi izplesties katra dalībnieka, asistenta un komandas darbinieka dzīvē! Paldies jums par dāsno atbalstu ar aizlūgšanām, finansēm un citādi, lai šī nometne, kas pārmaina dzīves, varētu notikt.
Video varat aplūkot šeit.
Vēl citas nometnes fotogrāfijas varat aplūkot šeit.