Šogad nometne „Izaicinājums” notika 2.-8. jūlijā, Spāres speciālajā internātpamatskolā. Tajā piedalījās 19 dalībnieki, kopā ar asistentiem un pārējiem darbiniekiem veidojot gandrīz 70 cilvēku lielu daudzkultūru grupu. Tā kā šī bija jubilejas nometne – desmitā -, gaisā valdīja dzimšanas dienas gaisotne, un mēs daudz atcerējāmies, ko Dievs bija darījis šo desmit gadu laikā. Arī šī gada nometnē netrūka iespēju vērot Dieva darbus un par tiem priecāties.
Šajā nedēļā bija iekļauts viss, kas „Izaicinājuma” dalībniekiem tā patīk un padara šīs nometnes īpašas: interesantas lekcijas, jautras sporta aktivitātes un darbnīcas, friziera pakalpojumi, iespēja par brīvu saņemt fizioterapeita un ortozista-protēzista konsultāciju un, protams, ekstrēmā diena. Ņemot vērā pagājušā gada nometnes dalībnieku ieteikumus, bija sagatavotas lekcijas par to, kāpēc cilvēki nevēlas būt ar mums, vai ir iespējams būt neprecētam un laimīgam, par Jēzus augšāmcelšanās pierādījumiem un Dieva aicinājumu mūsu dzīvē. Darbnīcās visiem bija iespēja iemēģināt kājas un riteņus līnijdejās, vairāk uzzināt par uzvedības un galda kultūru un izgatavot skaistus fotogrāfiju rāmīšus. Vēl, ar iztēles un dažu brazīliešu draugu palīdzību, mēs ceļojām uz Brazīliju, tikām rosināti pārbaudīt savus spēkus sportā, un klausījāmies pazīstamās latviešu grupas „My Radiant You” koncertu.
Tomēr, pats īpašākais nometnē droši vien bija sirsnīgā, draudzīgā gaisotne, kurā katrs jutās gaidīts un pieņemts, neatkarīgi no tautības vai spēju pakāpes. Nejūtot ne fiziskās, ne valodu atšķirības, mēs daudz sarunājāmies, cits citu uzmundrinot un pamudinot, un vienkārši atpūtāmies, baudīdami cits cita sabiedrību un skaisto lauku apkārtni. To pēc sirds patikas varējām darīt arī, braucot ar plostu ekstrēmajā dienā. Kad bija pārvarēts pirmais izaicinājums, pa ļoti stāvu krasta nogāzi nogādājot uz plosta visus dalībniekus un riteņkrēslus, mēs tikām atalgoti ar skaistu braucienu pa Gauju. Priecājāmies par ainavu un saulaino laiku. Taču tas nebija viss. Izkāpuši krastā, mēs devāmies 4 km garā pārgājienā pa smilšainu un akmeņainu meža ceļu, līdz sasniedzām galamērķi – atpūtas kompleksu „Rakši”, kur mūs sagaidīja kamieļi, alpakas un lamas. Šī priecīgā, aizraujošā un pārsteigumiem pilnā diena noslēdzās ar ugunskuru, gardām vakariņām un liecībām par Dieva darbiem.
Nometne „Izaicinājums“ ļoti efektīvi spēj atbrīvot no aizspriedumiem gan cilvēkus ar invaliditāti, gan bez tās. Viens no iepriekšējo nometņu dalībniekiem liecināja, kā pirmajā „Izaicinājumā“ pilnīgi pārmainījās viņa priekšstati par kristiešiem un viņš nolēma uzticēt savu dzīvi Jēzum. Vēl kāda dalībniece atklāja, kāds pārsteigums viņai bijusi atskārsme, ka jautājumu „Kā tev klājas?“ nometnē neuzdod tikai tāpat vien, bet tāpēc, ka tiešām vēlas to zināt. Kāda dalībnieka māte atzinās, ka pirms nometnes viņa nav varējusi iedomāties, ka cilvēki ar invaliditāti var būt tik priecīgi un reizēm liekas laimīgāki pat par „veselajiem“. Vēl kāda sieviete, kura nometnē piedalījās pirmo reizi, teica, ka viņa nevienā draudzē līdz šim nebija piedzīvojusi tik neviltotas rūpes. Varbūt tieši to mums vajadzētu paņemt līdzi uz savām draudzēm – spēju ieraudzīt savu līdzcilvēku vajadzības un atsaukties tām, parādot Dieva mīlestību ikdienā.
Mateja 18:20 Jēzus apsolīja, ka tur, „kur divi vai trīs ir kopā manā vārdā, tur es esmu viņu vidū“. Mēs, kas jau pazinām Dievu, izdarījām tieši to: sanācām kopā Viņa vārdā, lai paveiktu to, kas bija mūsu spēkos, pārējo atstājot Dieva ziņā. Kad vairāki nepilnīgi cilvēki apvienojas, no sirds vēlēdamies darīt Dieva gribu, Viņš dara Savu dievišķo daļu. Nometnes laikā pieci cilvēki izlēma pievienoties Dieva ģimenei un atdeva savu dzīvi Jēzum. Lūgsim, lai darbs, ko Dievs iesāka nometnē, turpinātos katra iesaistītā cilvēka dzīvē, lai Viņa prāts notiek un Viņa Valstība nāk!