13. janvārī rītā Āgenskalna baptistu draudzē bija vērojama rosība, kas liecināja, ka šis dievkalpojums būs citāds. Tiesa, ne pirmo reizi, jo divi Invaliditātes svētdienas dievkalpojumi šajā draudzē jau ir notikuši. Tomēr, šajā svētdienā cilvēku riteņkrēslos bija vēl vairāk; ar sākumā atbrīvoto vietu izrādījās par maz, vajadzēja iznest vēl dažus solus. Varbūt kādam „riteņoto viesu” uzņemšana sagādāja papildus rūpes, taču varēja just, ka šajā draudzē nebaidās no citādā. Bieži Dievam ir jāizjauc mūsu iedibinātā, pierastā un ērtā kārtība, lai Viņš varētu izdarīt kaut ko neparastu.
Dievkalpojuma tēma „Invaliditāte bez robežām” tika izvēlēta ar nodomu runāt par invaliditātes „medaļas” abām pusēm. Dažkārt rodas iespaids, ka sabiedrībā izplatās vai tiek izplatīti divi galēji pretēji priekšstati par cilvēkiem ar invaliditāti: viņi tiek vai nu žēloti un uzskatīti par mazvērtīgākiem, vai iztaisīti par apbrīnojamiem varoņiem un iedvesmotājiem. Patiesībā invaliditāte pati par sevi ir apgrūtinošs un ierobežojošs faktors, kura pārvarēšanai vajadzīga gan paša invaliditātes skartā indivīda griba, gan līdzcilvēku sapratne un palīdzība.
Draudzes mācītājs Edgars Mažis savā sprediķī aicināja mūs nevērtēt citam citu pēc ārienes, bet mācīties skatīties tā, kā skatās Dievs, kurš „uzlūko sirdi” (1. Samuēla 16:7). Ar savu pieredzi ikdienas grūtību pārvarēšanā dalījās Edgars un Iveta Brīvuļi no Valmieras. Neraugoties uz invaliditāti un to, ka abi pārvietojas riteņkrēslā, viņi izlēma apprecēties un ir pārliecināti, ka divatā un kopā ar Dievu visas grūtības ir vieglāk pārvaramas. Ailita Kuka pastāstīja par to, kā un kāpēc tapa viņas autobiogrāfiskā grāmata „Tas ir mans lidojums”, un ar savu nupat angļu valodā izdoto grāmatu „Shout It Out” (Sauc skaļi) iepazīstināja Hildegunn Grønvold Rossland. Tas bija Dieva žēlastības brīnums, ka pēc vairākām slimnīcā pavadītām dienām un cīņas starp dzīvību un nāvi viņa tomēr bija uzdrīkstējusies mērot ceļu no Norvēģijas uz Latviju, lai piedalītos šajā īpašajā dievkalpojumā. Tas ir pamudinājums katram no mums izmantot pat vismazāko iespēju apliecināt Dieva darbus, jo nekad nevar zināt, kura iespēja būs pēdējā.
Dievkalpojumā tika vākti ziedojumi draudzes labierīcību pielāgošanai cilvēkiem riteņkrēslā. Gribas ticēt, ka Āgenskalna baptistu draudzes labais piemērs pamazām „pielips” arī citām draudzēm. Nākamais Invaliditātes svētdienas dievkalpojums ir paredzēts jūnijā.
Foto galerija šeit.